Saskaņā ar iesakņojušos mītu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.
Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.
Itālijā šajā dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Maķedonija, Moldova, Melnkalne, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Sievietes bieži saņem dāvanas arī no kolēģiem. Skolās šajā dienā dāvina puķes un dāvanas skolotājām.
Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru