sestdiena, 2017. gada 25. marts

Gaidot koledžas 90 gadadienu

Vēstures stunda "Jēkabpils Agrobiznesa koledžai - 90"
Stundā piedalījās 2.a, 2.i, 2.c kursu audzēkņi. 2.a kursa audzēkņi stāstīja par skolas vēsturi. 

Stundā piedalījās uzaicinātie viesi, kas ir koledžas absolventi un šobrīd strādā koledžā - Dina Valpētere, Guntis Vaivods.
 2.i kursa audzēkņi prezentēja, kādas informāciju tehnoloģijas 21.gadsimtā ienāks skolā. 2.c kursa audzēkņi stāstīja, ko skolā varētu uzlabot, lai mācību process būtu patīkamāks un interesantāks. Paldies audzēkņiem par aktīvo līdzdalību stundas organizēšanā. Un stundas noslēgumā, protams, svētku kūka... Izmantoti Lauras Rakovas foto...


ceturtdiena, 2017. gada 2. marts

Starptautiskā sieviešu diena...Un, ko domāTu....

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko svin lielā daļā valstu.

Saskaņā ar iesakņojušos mītu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.

Itālijā šajā dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Maķedonija, Moldova, Melnkalne, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Sievietes bieži saņem dāvanas arī no kolēģiem. Skolās šajā dienā dāvina puķes un dāvanas skolotājām.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.

trešdiena, 2017. gada 1. marts

Nodarbības 8.klašu skolēniem


  • Aicini savus draugus vai māsas un brāļus piedalīties šajās nodarbībās...
  • Tā ir iespēja iepazīties ar specialitātēm, kuras var apgūt koledžā...

trešdiena, 2017. gada 25. janvāris

Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas diena


Lai Latvija varētu sekmīgi attīstīties, viens no būtiskiem uzdevumiem bija panākt, lai jaunā valsts tiktu starptautiski atzīta - iegūt valsts de iure statusu: tikai tā valsts, kuru atzīst citas valstis, tiek uzskatīta par likumīgu. Pēc vairāk nekā divus gadus ilgiem pūliņiem pārliecināt Rietumu lielvalstis, kas rēķinājās ar lielinieku režīma krišanu un cariskās Krievijas atjaunošanos, Latvijas starptautiskā atzīšana de iure 1921. gada 26. janvārī bija milzīga diplomātiska uzvara, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma. Kā pirmās šo faktu ar atpakaļejošu datumu izdarīja Polija un Somija, bet kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - tas notika 1922. gada 28. jūlijā, turklāt ASV deklarācijā tika norādīts, ka ASV atzīst pastāvošo valdību, nevis valsti. Līdz 1922. gada beigām Latviju de iure bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā - 42 valstis.

Šis statuss mūsu valstij izrādījās nozīmīgs, zaudējot neatkarību un pēc pusgadsimta vēlreiz to atgūstot. 1940. gadā pēc okupācijas un tai sekojošās aneksijas no PSRS puses Latvija de facto zaudēja savu neatkarību, taču no starptautisko tiesību viedokļa Latvija joprojām de iure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis. Vairākuma demokrātisko valstu piekoptā tā sauktā Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politika kalpoja par tiesisko pamatu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā.

pirmdiena, 2017. gada 9. janvāris

Mācību semestris ir sācies...

2016./2017.m.g. 2.semestris ir sācies...
Ceru, ka brīvdienās spēki ir atgūti un atkal ar jaunu sparu un enerģijas pilni esat atgriezušies skolā. Novēlu veiksmīgu mācību darbu. Jauns gads sākas ar jauniem plāniem, lai pietiek apņēmības tos realizēt!....

otrdiena, 2016. gada 27. decembris

Nīderlande un Ziemassvētki...

Dodas uz Nīderlandi...

Kāpēc Nīderlande? Dzīvo un strādā mana vidējā māsa Sandra ar vīru...
Ar ko asociējas Nīderlane? Man ar tulpēm un velosipēdiem...

Ziemassvētku tradīcijas...
Svētais Nikolas ir Turku priesteris, kurš mira 4.decembrī, līdz ar to 5.decembris ir viņa augšāmcelšanās diena, kas tad šeit arī tiek atzīmēta. Svētais Nikolas tiek saukts par Sinterklaas, kas tad būtu tā pat kā Ziemassvētku vecītis. Viņš dzīvo nevis Lapzemē, bet gan Spānijā (!!!). Viņš ir lielais soģis un labvēlis- katram bērnam tiek pēc viņa nopelniem. Diezgan liela neizpratne ir pašu vietējo vidū par to, kāpēc tiek uzskatīts, ka viņš visu gadu dzīvo Spānijā. Daļa šo mītu skaidro ar faktu, ka Spānija vēsturē ilgu laiku ir bijusi liela Holandes ienaidniece, un tieši tādēļ tiek uzskatīts, ka viņš tur dzīvo. Un pavisam nepaklausīgos bērnus viņš ņem līdz uz turieni. 
Ziemassvētku vecītis ierodas Nīderlandē aptuveni divas nedēļas iepriekš ar laivu un saviem pavadoņiem- 6-8 melnādainajiem Pietiem. Viņu sagaida pilsētā mērs un cilvēku pūļi. Skan mūzika un Sinterklaas apsveicinās ar bērniem. Melnādainie Pīti tikmēr dzied dziesmas un ālējās. Tad viņš kāpj sava baltā zirga mugurā un dodas uz pilsētas mēriju vai kādu citu smalku iestādi.
5.decembra vakarā bērni liek savas kurpes pie kamīniem jo pa nakti Sinterklaas savā baltajā zirgā apbraukās visus un atstās tur dāvanas un saldumus.